Aizvadītajā nedēļas nogalē (1. oktobrī) Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, Piritas trasē jau otro gadu notika 6h izturības brauciens ar skrituļslidām. Kas tās par sacensībām vislabāk to jums pastāstīs šo sacensību uzvarētāji Laima Kaufiņa un Lauris Bitenieks!

Vairāk bildes no sacensībām atradīsies šeit
Sacensību oficiālie rezultāti lejuplādējami šeit

Bildes: Jaanus Juss (Igaunija)
Intervija: Roberts Pundurs

 

 

Laruris Bitenieks, 2011. gada čempions 6h izturības braucienā skrituļslidošanā
/6 hour Inline Skating Race/

fsk: Iepazīsimies? Vari atklāt visu svarīgāko par sevi!

Lauris: Esmu Lauris Bitenieks, 31 gads, dzīvoju Rīgā.

fsk: Domāju, ka visās Baltijas valstīs tu jau esi kļuvis atpazīstams skrituļslidotājs, tātad jatājums, cik ilgi jau esi uz skrituļslidām un cik ilgi trenējies tieši kā ātruma skrituļslidotājs?

Lauris: Uz skrituļslidām esmu kopš 2002.gada,bet ātrumslidošanā sāku trenēties 2003.gadā.

fsk: Cik liela nozīme ir sagatavotībai, lai piedalītos sacensībās? Kā un kur tu trenējies? Cik bieži ir jātrenējas, lai kļūtu par vienu no labākajiem savā līgā?

Lauris: Fiziskā sagatavotība vienmēr būs proporcionāla rezultātam. Lai piedalītos sacensības tautas klasē, pietiek tikai ar to, ka patīk slidot, jūtas stabili kustībā, pagriezienos. Pazīstu daudzus, kuri ikdienā un sacensības skrien, brauc ar riteni, slēpo, bet vienīgā reize, kad uzvelk slidas ir slidošanas sacensības. Izturība viņiem ir liela, tehniskā bāze, jau iepriekšējos gados sakrāta, rezultāti virs vidējā līmeņa garantēti. Tiem, kas tikai slido, izturība jākrāj slidojot. Tad gan 2-3 treniņi, pa 1-2h nedēļā kā minimums būtu nepieciešami. Lai cīnītos par uzvaru, katru dienu jātrenējas.
Mana treniņu bāzes vieta ir Sarkandaugavā, Bērnu un Jauniešu centrā „Laimīte”, kur pats arī strādāju par skrituļslidošanas treneri. Šeit man ir viss nepieciešamais inventārs, stadions, kur skriet, asfaltēti ceļi, kur atstrādāt tehniskos vingrinājumus, spoguļzāles – imitācijai, Puškina Liceja sporta zāle, kur iespējams slidot pa ziemu, svaru zāle. Blakus Mežaparks, kur izskriet krosu un izslidoties.
Vislielāko treniņu apjomu man sastāda citu trenēšana, kad pats arī diezgan labi izkustos, + 2 treniņi nedēļā individuāli vai ar Powerslide komandas biedriem.

fsk: Kad esi jau otro gadu kļuvis par čempionu 6h izturības braucienā skrituļslidošanā, kā vari salīdzināt savu pērnā gada veikumu ar šī gada sasniegumiem? Konkurence pieaug? Kā ar personīgajiem rekordiem?

Lauris: Pagājušā gadā šis brauciens notika 1.reizi un tas bija kā „diena pret nakti” ar šā gada braucienu. 1.reizē nokavēju startu par 20min, līdz ar to vajadzēja visus iedzīt pa 4 apļiem (aplis 2,5km), kas arī salīdzinoši viegli izdevās, jo konkurenti droši vien nodomāja: „Lai tas trakais skrien-tāpat tālu netiks!” Biju izdomājis uzvarēt jau tad , kad uzzināju par šīm sacensībām, tāpēc biju satraucies, ka nokavēju startu. Numuru pie krūtīm piespraudu tikai 1.aplī braucot pa kalnu lejā, čipu noturēju rokā un otrajā aplī pieliku. Ātrumu uzņēmu tādu it kā brauktu klasisko maratonu un nomierinājos tikai tad, kad visus līderus biju pieķēris pa 4 apļiem. Nobraucot kārtējo apli tablo rādīja 5:50:50. Sapratu, ka tas ir pēdējais. Pēc kalna sāku sprintot, viens no konkurentiem skrēja pakaļ un finišā pa kādiem 10m uzvarēju, pacēlu rokas gaisā un ripoju. Tablo rādīja 5:55:15 un es zināju, ka vēl vienu apli nobraukt neizdosies, igaunis samulsis aizskrēja viens pats un, kad tablo rādīja 6:00:00, viņš bija 100m pirms finiša.
Nobraukt izdevās 167,5 km. Uzstādīju mērķi šogad 180km, kas arī izdevās. Konkurence šogad bija lielāka, mani arī vairāk uzmanīja, tāpēc izdevās visus tikai pa apli noķert.

fsk: Vai vari īsumā izstāstīt kā tieši notiek 6h izturības brauciens, tavs skatījums? Vai ir brīdis atpūtai un kā ar ēdamo, dzeramo?

Lauris: Brauciens notika Tallinā, Piritas trasē, apļa garums 2,5 km. Reljefs daudzveidīgs, jo ir kalniņš augšā, vairāki līkumi, nobrauciens no kalna, kurš arī ir līkumains un taisnais gabals kādi 650m, kuram pa vidu ir uzklāts „Zviedru galds” ar ēdamām un dzeramām lietām. Sportistiem ir iespēja apstāties, paēst, padzert, atpūsties, aiziet uz WC un jebkurā brīdī atgriezties distancē.
Ēšana un šķidruma uzņemšana ir ļoti svarīga, un bieži tā arī nosaka vai tiks līdz finišam, vai nesāksies muskuļu krampji vai kas cits.

fsk: Kā noprotu, tad 6h izturības braucienā piedalās visi, kas vēlas..? Ir kādi ierobežojumi vai sadalījums pa pecifiskām grupām?

Lauris: 6h braucienā piedalās visi, kas vēlas, vienā vecuma grupā. Sadalījums tikai starp dzimumiem. Ir alternatīva piedalīties 1h braucienā. Tur sadalījums ir vairākās grupās, īpaši bērniem, un startēt varēja jebkurā laikā, kamēr notiek 6h brauciens. Interesanti arī tas, ka 1h braucēji, vai tie, kas ilgāk atpūtušies, varēja kādu brīdi braukt kopā ar līderiem. Redzēju prieku viņu sejās, kad viņi uz mirkli pabrauc garām. Atceroties savas treniņu gaitas, man kādreiz bija mērķis, kaut vai 100m nobraukt aiz līderiem vai viņiem pa priekšu.

fsk: Kā ar tiem, kuriem nav pa spēkam 6h no vietas turēties uz skrituļslidām, vienlaikus saglabājot ātru braukšanas tempu? Vai nākas redzēt, kādu izstājamies un vai pašam kaut reizi ir nācies par to domāt? Kas tev palīdz koncentrēties, lai noturētos līdz galam?

Lauris: Ir variants samazināt tempu vai uz mirkli apstāties. Labāks variants ir pabraukt kādu brīdi lēnākā grupiņā. Mums sākotnēji bija izteikta 5 līderu grupa, no kuras arī daži tā darīja, ka samazināja tempu, pabrauca citā grupā, kad noķērām viņus pa apli, atkal turpinājām tālāk braukt kopā.
Pašam kādas 3 reizes bija kritiskie momenti: 1.pēc 1h, kad bija beidzies ūdens un nebija, kas padod; 2.pēc 3h30min, kad divi ātri maratona braucēji parādījās svaigiem spēkiem uz 1h braucienu, turēja ļoti augstu tempu un biju uz robežas atkrist, brīdī, kad biju ļoti izsalcis un nebija, kas padod ēdamo. Tad parādījās, kas padod, bet kādas 2 reizes neveiksmīgi saķēru un izkrita no rokām. Kad man draugi piekrāmēja pilnu somu ar ēdamo, ko apliku ap jostas vietu – jutos izglābies un nodomāju, ja neatkritīšu es, atkritīs citi. Tā arī bija – 5.stundā viens no sīvākajiem konkurentiem apstājās pus kalnā kāju dēļ un temps uzreiz nokritās viņam tā, ka apdzinām viņu vēl divas reizes. Pēc pāris apļiem, kalnā „nolūza” vēl viens, kad uztaisīju nelielu paātrinājumu. Un 2 apļus pirms beigām pēdējais konkurents kalnā saķēra muguru un samazināja tempu, tikai tad sapratu, ka esmu uzvarējis.
Koncentrēties palīdz mērķis, kādu esmu uzstādījis pirms starta. Arī tas, ja kāds no konkurentiem „salūzt”, vairo spēku un pārliecību par sevi. Uzmundrinājumu dod atpalicēji – tie, kas jāapdzen visu laiku. Protams, arī savējie tautieši uzmundrina visu laiku.

fsk: Vai tu īpaši trenējies arī šīm sacensībām? Vai vari atklāt savu stratēģiju tieši šajās sacensībās, ja tāda bija?

Lauris: Iepriekšējā nedēļā slidoju 2 treniņus pa 3h. Biķernieku trases moto apļa kalns ir līdzīgs šī apļa kalnam, kur arī aizvadīju treniņus.
Mana stratēģija bija uzvarēt un lai būtu interesants brauciens. Ilgi domāju pirms starta, ko darīt: taisīt uzreiz maksimāli ātru startu kā iepriekš vai arī braukt grupā kopā un lēnām nokausēt. Zināju, ka visi dos priekšroku lēnam, vienmērīgam tempam, jo jābrauc taču 6h. Izvēlējos it kā otro variantu, bet tomēr nenocietos, uztaisīju rāvienu, likās pa lēnu starts. Iebraucu mežā – tur kalns slapjš un riteņi slīd atspērienā atpakaļ. Paskatījos atpakaļ un redzēju, ka visi nāk klāt un sapratu, ka cīņa nebūs tik viegla kā cerēju. Izveidojās 5 cilvēku grupa un sāku novērot 3 apļus, cik ātri, kuram patīk braukt, kā veicas kalnos utt. Apli vidēji noslidojām 5min un sapratu, ka viens varu turēt augstāku tempu un izvēlējos bēgt. Tā arī izdarīju. Pēc kalna augšup, kad visi gatavojās atpūsties, uztaisīju rāvienu un prom biju. Pagāja kāda stunda, kamēr noķēru, sapriecājos, ka esmu uzvarējis un sāku taisīt nelielus kāpinājumus ik pa brīdim. Jutu, ka diviem igauņiem tas patīk un viņi labprāt izmantotu mani, lai atrautos no pārējiem. Tā arī izdarījām, līdz brīdim, kad priekšā ieraudzīju Antru vienu pašu un nolēmu palīdzēt. Aizbēgu no igauņiem un apli noslidoju Antrai pa priekšu, satikām vēl vienu letiņu Gunāru, kuru paņēmām vagonā. Tā mēs jautri slidinājāmies, līdz konkurenti pieķēra un parādījās 1h braucēji. Tad sapratu, ka viss vēl nav beidzies un cīņa vēl priekšā. Spēlītes un joki prātā vairs nebija.
Mana galvenā stratēģija bija negaidīti kāpinājumi un maksimāls temps kalnā.

fsk: Tu esi ļoti universāls ātruma skrituļslidošanā, jo piedalies visās iespējamajās ātruma skrituļslidošanas disciplīnās ar labiem rezultātiem. Kas, tavuprāt, ir tava spēcīgākā disciplīna vai distance un kur tu vēlētos vēl uzlabot savu rezultātu un redzi izaugsmi?

Lauris: Jo garāka distance, jo labāk jūtos salīdzinot ar pārējiem. Spēcīgākā distance ir maratons, kurā arī vēlos uzlabot rezultātu. Izaugsmes iespējas redzu gan sev, gan citiem. Tāds ir arī mana kā trenera pienākums saredzēt izaugsmes iespējas.

fsk: Lauris Bitenieks iedrošina visus skrituļslidotājus izmēģināt spēkus 6h izturības braucienam skrituļslidošanā nākamajā sezonā. Sper vaļā..

Lauris: Visiem, kuri kaut reizi ir nobraukuši maratonu, iesaku izmēģināt spēkus 6h braucienā. Tas ir vieglāk nekā jūs domājat. Ja citi to var, tad arī jūs to varat. Būs daži grūtuma brīži, bet pēc tam parādīsies otrā un trešā elpa, un pēc 6h gribēsies vēl slidot, ja ne uzreiz, tad nākamajā dienā noteikti.

fsk: Tavas domas labam balansam starp „uzvarēt un piedalīties”. Kas svarīgāk tev?

Lauris: Man svarīgi abi. Citiem iesaku piedalīties, gūt prieku no vienkāršas slidošanas. Uzvaras garša parādīsies pati no sevis. Ja neparādīsies, arī labi. Man ļoti iedvesmo tie slidotāji, kas brauc divreiz lēnāk par mani, bet ir priecīgi un finišā paceļ rokas gaisā. Svarīgi piedalīties un gūt uzvaru pār sevi: nobraukt ātrāk, skaistāk kā iepriekš.

fsk: Šīs katru gadu ir vienas no sezonas noslēguma sacensībām. Kā gatavosies jaunajai sezonai un ko darīsi, kad ārā vairs nevarēs braukt ar skrituļslidām?

Lauris: Sniega apstākļos braukšu ar distanču slēpēm un slidošu pa ledu. Reizi nedēļā izslidošos sporta zālē. Arī kailsalā var slidot, ja asfalts sauss un tīrs. Protams, bez slidošanas ir arī citas lietas, ko var darīt un ko vajag darīt, piemēram, sausā imitācija pie spoguļa.

fsk: Īpaši plāni nākamajai sezonai?

Lauris: Uzvarēt beidzot igauņus visos viņu maratona posmos. Izveidot komandu, kas regulāri aizņem pjedestālu Baltijā un ar panākumiem startēt Pasaules kausa posmos vai citās augstākā līmeņa sacensībās.

fsk: Tavs novēlējums visiem esošajiem un topošajiem skrituļslidotājiem.

Lauris: Turpiniet būt uzticīgi šim sporta veidam un jūs gūsiet panākumus. Topošajiem – ja pamēģināsiet, jums iepatiksies tāpat kā man. Atcerieties, ka vienmēr var kaut ko uzlabot pie tehnikas un taktikas un nepastāv nekādi ierobežojumi.

fsk: Tagad vari teikt jebko, jo šie būs tavi intervijas noslēguma vārdi.

Lauris: Teiciens topošajiem slidotājiem: Ja jūs sēžat tramvajā un redzat pa logu, ka kāds jūs apsteidz ar skrituļslidām, tad jums jākāpj ārā un jāiet uz skrituļslidu veikalu un jānopērk slidas. Jums ir iespēja uzvarēt! Tiekamies startā!

fsk: Paldies, Lauri, ka veltīji laiku intervijai, lai tev veicas arī turpmāk un izdodas viss iecerētais!

 

 

Laima Kaufiņa, 2011. gada čempione 6h izturības braucienā skrituļslidošanā
/6 hour Inline Skating Race/

fsk: Iepazīsimies? Vari atklāt visu svarīgāko par sevi!

Laima: Mani sauc Laima Kaufiņa, man ir 17 gadi, dzīvoju Rīgā un aizraujos ar ātruma skrituļslidošanu, kā arī kalnu slēpošanu.

fsk: Domāju, ka visās Baltijas valstīs ātruma skrituļslidošanas aprindās tevi pazīst kā ātrāko meiteni uz skrituļslidām un, noteikti, arī starp lielāko daļu džekiem. Jautājums tev, cik ilgi jau esi uz skrituļslidām un cik ilgi trenējies tieši kā ātruma skrituļslidotāja?

Laima: Bērnībā slidoju ar ledus slidām un laukos spēlēju ar brāli hokeju, bet uz skrituļslidām esmu apmēram no 10 gadu vecuma, kad man uzdāvināja pirmās skrituļslidas. Kopš 2008. gada trenējos ātruma skrituļslidošanā un sāku piedalīties sacensībās.

fsk: Cik liela nozīme ir sagatavotībai, lai piedalītos sacensībās? Kā un kur tu trenējies? Cik bieži ir jātrenējas, lai kļūtu par vienu no labākajām savā līgā?

Laima: Sagatavotībai ir visai liela nozīme, jo konkurenti ir spēcīgi un neviens negrib padoties pirms finiša līnijas. Vasaras pavadu savos laukos netālu no Alūksnes, un tur arī trenējos- skrienu krosiņus, braucu ar velosipēdu un skrituļslidām. Lai sasniegtu augstus rezultātus ir jātrenējas pēc iespējas biežāk, tomēr nevajag arī sevi pārpūlēt. Kad esmu Rīgā, ar skrituļslidām braukāju gandrīz katru dienu, jo tas ir labs pārvietošanās veids pa pilsētu. Uz ātruma skrituļslidošanas treniņiem eju kādas 3-4 reizes nedēļā.

fsk: Cik noprotu, tad šīs tev bija pirmās sacensības 6h izturības braucienā skrituļslidošanā. Kas tevi pamudināja piedalīties šādās sacensībās, kas prasa ļoti lielu fizisko spēku un emocionālo sagatavotību?

Laima: Iepriekšējā sezonā jau bija doma pārbaudīt savu izturību, kā arī uzstādīt savu personisko rekordu, taču nepietika azarta, lai piedalītos 6h braucienā. Tādēļ jau no šīs sezonas sākuma, man bija apņemšanās piedalīties šajās sacensībās un izpildīt savu mērķi.

fsk: Kā vērtē konkurenci šajās sacensībās? Ar ko sanāk vairāk sacensties- meitenēm, džekiem vai pašai ar sevi?

Laima: Šajās sacensībās man vislielākā cīņa bija pašai ar sevi. Galvenā doma bija izturēt līdz beigām un pārsniegt 150km distanci, kas arī izdevās.

fsk: Vai vari īsumā izstāstīt kā tieši notiek 6h izturības brauciens, tavs skatījums? Vai ir brīdis atpūtai un kā ar ēdamo, dzeramo?

Laima: Atšķirībā no citām sacensībām šeit ir vienmērīgāks temps un tas arī nav tik liels kā ,piemēram, maratona distancē. Apstāties pie ēdināšanas un atpūtas punkta varēja cik vien vēlas, bet tad jau vairs nav cīņa par vietām, jo konkurenti tikmēr turpina slidot. Pati apstājos divas reizes- katru reizi pa 2-3min. Dzeramo un ēdamo man trasē padeva komandas biedri (īpašs paldies Antrai!), taču, ja bija vēlme, paši arī varēja apstāties un paēst.

fsk: Kā ar tiem, kuriem nav pa spēkam 6h no vietas turēties uz skrituļslidām, vienlaikus saglabājot ātru braukšanas tempu? Vai nākas redzēt, kādu izstājamies un vai pašam kaut reizi ir nācies par to domāt? Kas tev palīdz koncentrēties, lai noturētos līdz galam?

Laima: Tie, kuri nespēj izturēt 6h, varēja braukt arī 1h braucienu, kā arī 6h braucienā bieži atpūsties. Braucot sevišķi neievēroju, ka kāds izstātos, bet bija diezgan daudz slidotāju, kas stājās malā, lai atpūstos vai paēstu. Protams, ka man arī vairākas reizes bija doma izstāties, taču sakopoju domas un spēkus, lai turpinātu līdz galam. Es uzstādīju sev mērķi, ka man jānobrauc līdz galam, un centos no tā neatkāpties.

fsk: Vai tu īpaši trenējies arī šīm sacensībām? Vai vari atklāt savu stratēģiju tieši šajās sacensībās, ja tāda bija?

Laima: Īpaši šīm sacensībām netrenējos, bet domāju, ka pa vasaru sakrājās izturība, lai nobrauktu līdz galam. Sevišķa stratēģija man nebija, vienīgā doma bija turēties kādā lielā „vagonā”, lai būtu lielāks aizvējš.

fsk: Tevi var redzēt praktiski visās ātruma skrituļslidošanas sacensībās un tu vienmēr kāp uz augstākā goda pjedestāla. Kas, tavuprāt, ir tava spēcīgākā disciplīna vai distance un kur tu vēlētos vēl uzlabot savu rezultātu un redzi izaugsmi? Varbūt ir vēl kādi neizmēģināti skrituļslidošanas lauciņi? Pirms nepilna mēneša uzvarēji arī orientēšanās sacensībās uz skrituļslidām.

Laima: Vislabāk man patīk un padodas pusmaratona distance, laikam jau tāpēc, ka pie tās esmu visvairāk pieradusi. Taču šogad sāku braukt arī maratona distanci un jūtu, ka vel nedaudz vajag patrenēties, lai noturētu ātrumu un tempa kāpinājumus visas distances garumā. Domāju, ka man jāturpina trenēties 42km distancei, jo tā ir vispopulārākā. Orientēšanās sacensības bija vairāk kā izprieca un atpūta, jo ātrums tur nebija tik nozīmīgs.

fsk: Laima Kaufiņa iedrošina visus skrituļslidotājus izmēģināt spēkus 6h izturības braucienam skrituļslidošanā nākamajā sezonā. Sper vaļā..

Laima: Ja jūs gribat pārbaudīt savu izturību, vai vienkārši uzstādīt personisko rekordu, noteikti iesaku braukt 6h braucienu. Pēc tam ir liels gandarījums pašam par sevi un savu izturību.

fsk: Tavas domas labam balansam starp „uzvarēt un piedalīties”. Kas svarīgāk tev?

Laima: Man tas ir līdzsvarā, jo jebkurās sacensībās ir azarts piedalīties un pēc finiša ir patīkams nogurums, bet uzvaras garša, protams, ir salda un tas vel vairāk stimulē trenēties, lai uzlabotu savus rezultātus.

fsk: 6h izturības brauciens ir vienas no sezonas noslēdzošajām sacensībām. Kā gatavosies jaunajai sezonai un ko darīsi, kad ārā vairs nevarēs braukt ar skrituļslidām?

Laima: Tagad nedaudz atpūtīšos no sacensībām, bet drīz jau sāksies ziema un es atsākšu treniņus kalnu slēpošanā. Pa brīvdienām droši vien apmeklēšu kādu ledus halli, lai paslidotu, un, ja būs iespēja ar skrituļslidām pabraukt pa kādu sporta zāli, noteikti to izmantošu.

fsk: Īpaši plāni nākamajai sezonai?

Laima: Trenēties vel cītīgāk kā šogad un kārtīgi sagatavoties Berlīnes maratonam, kā arī piedalīties visās pārējās sacensībās, un pārspēt savus labākos rezultātus.

fsk: Tavs novēlējums visiem esošajiem un topošajiem skrituļslidotājiem.

Laima: Novēlu visiem cītīgi trenēties un nākamgad izmēģināt savus spēkus sacensībās (varbūt pat 6h izturības braucienā ).

fsk: Tagad vari teikt jebko, jo šie būs tavi intervijas noslēguma vārdi.

Laima: Tiekamies uz asfalta :grin:

fsk: Paldies, Laima, ka veltīji laiku intervijai, lai tev veicas arī turpmāk un izdodas nākamgad pierādīt sevi vēl lielāka mēroga sacensībās, mēs noteikti sekosim līdzi taviem panākumiem!

 

Papildus bildes no 6h izturības brauciena, kur redzams Lauris Bitenieks, Laima Kaufiņa un citi skrituļslidotāji no Latvijas:

Rakstīt komentāru:

:wink: :-| :-x :twisted: :) 8-O :( :roll: :-P :oops: :-o :mrgreen: :lol: :idea: :-D :evil: :cry: 8) :arrow: :-? :?: :!: